Ar implantācijas parādīšanos zobu protezēšana ir pacelta pilnīgi jaunā līmenī. Visi trūkumi, kas raksturīgi klasiskajai protezēšanai, ir novērsti. Tiek sasniegti lieliski estētiskie rādītāji un atjaunoti zobu fizioloģiskie procesi.

Klasiskā zobu protezēšanas un implantācijas fundamentālās atšķirības ir tādas, ka pirmajā gadījumā protēze tiek piestiprināta pie pacienta dzīviem blakus esošiem zobiem, bet otrajā gadījumā – uz implantātiem. Tas ir, lai atjaunotu zaudēto zobu ar protezēšanu, ir nepieciešams noslīpēt veselus zobus un izņemt no tiem nervus, jo tie pārvēršas par balstu.

Implantēšanas gadījumā pazaudētā zoba vietā tiek ieaudzēts implantāts un uz tā tiek nostiprināts kronis, bet pārējā zobu rinda tiek saglabāta.

Atšķirībā no klasiskās protezēšanas, implantācijas izmantošana zobu atjaunošanai ļauj zaudēto zobu aizstāt ar implantātu, kas estētisko un funkcionālo īpašību ziņā ir pilnīgi identisks īstam zobam. Implantāta uzticamība un kalpošanas ilgums ievērojami pārsniedz tilta protēzes ieteicamo ekspluatācijas periodu.

• Nav nepieciešamības  slīpēt blakus esošos veselos zobus, bez kā savukārt nebūtu iespējams izveidot tiltu klasiskās protezēšanas gadījumā.
• Implantātu uzstādīšana ļauj aizpildīt jebkādu trūkstošo zonu skaitu, savukārt tilts klasiskās protezēšanas gadījumā ļauj aizvietot ne vairāk kā trīs zobus.
• Implantācijas procedūra nodrošina dabisku slodzi uz žokli, kamēr protezēšanas rezultātā galvenā slodze attiecināma uz atbalsta zobiem.
• Rūpes par implantātiem absolūti neatšķiras no ikdienišķās dabīgo zobu kopšanas.

Kad ir uzstādīta klasiskā protēze, blakus esošie zobi tiek depulpēti (nervs tiek izņemts), turklāt tie tiek slīpēti, lai varētu kalpot par balstu tilta protēzei. Pulpas – saistaudu, kas piepilda zobu dobumu ar lielu daudzumu asinsvadu un limfas vadu – izņemšana noved pie tā, ka zobs pārstāj saņemt nepieciešamās minerālvielas, kļūst trausls un ātri sabrūk. Šo procesu pastiprina papildu protēzes slodze. Zobi kļūst kustīgi, vieglāk pārvietojas. Jūs aizvērāt vienu tukšo vietu, bet pārskatāmā nākotnē ieguvāt divas citas.

Taču problēmas ar to vēl nebeidzas. Klasiskā protezēšana neaizkavē kaulu atrofiju, kas sākās zaudēto zobu vietā. Kaulu apjoma samazināšanās izpaužas gan ārēji (sejas formas izmaiņas, sejas grumbu, kroku parādīšanās), gan iekšēji – samazināta košļāšanas funkcija noved pie kuņģa – zarnu trakta slimībām.

• 75% pacientu, kuriem ir bijušas klasiskās protēzes, būtu izvēlējušies implantātus, ja viņi zinātu, ar kādām problēmām viņiem nāksies saskarties kaulu atrofijas dēļ.
• Zobu kroņu, tiltu un visu citu protēžu kalpošanas laiks, ja tās ir nostiprinātas uz implantātiem, nevis dzīviem zobiem, palielinās par 30–40%.
• 95% implantu, kas uzstādīti pēc 10 darbības gadiem, neierobežojot košļājamo slodzi, saglabā sākotnējo stabilitāti un funkcionalitāti.