Šoreiz iepazīsimies ar mūsu klīnikas labo zobu feju Dr. Līgu Skuteli

Jau no pamatskolas laikiem es zināju, ka vēlos savu dzīvi saistīt ar medicīnu, tādēļ mērķtiecīgi uz to gāju, piedalījos dažādās mācību priekšmetu olimpiādēs, centos ļoti labi mācīties. Par labu zobārstniecībai gan izlēmu tikai ģimnāzijas laikā, kad pēc sarunas ar māsīcu, kura jau studēja vispārējo medicīnu, sapratu, ka tas īsti nav domāts man. No zobārstiem nekad neesmu baidījusies, vienmēr tur gāju ar prieku un nevarēju sagaidīt nākamo reizi.

Tūlīt pēc ģimnāzijas iesniedzu dokumentus RSU zobārstniecības fakultātē, bet man vienmēr ir nepieciešams arī rezerves plāns. Zinot, ka konkurss uz šo fakultāti ir milzīgs, iesniedzu dokumentus arī RTU inženierzinātņu fakultātē, kur mani arī uzņēma, bet kad uzzināju, ka esmu pārliecinoši iekļuvusi arī zobārstniecībā, man nebija ilgi jādomā, kur iet mācīties.

Pirmie studiju gadi bija ļoti smagi, būtībā ir jāmācās 24/7, kamēr draugi no citām universitātēm varēja atrast laiku izklaidēm, mani mazie prieki aprobežojās ar to, ka kādu nedēļu anatomijai no galvas jāiemācās tikai 30 lappuses nevis 70, kā parasti.

Prakse zobārstiem sākas jau 3. kursā (kopā jāmācās 5), tādēļ būtībā beidzot studijas mēs jau esam gatavi patstāvīgam darbam, praktiskās nodarbības ir ļoti daudzpusīgas, to laikā tiek maksimāli apskatītas visas iespējamās situācijas.

Īstā pieredze – darbs, protams, sākas pēc studijām. Ja izlaidumā liekas, ka tu esi liels un svarīgs, tad nonākot klīnikās, nākas saskarties ar tādām situācijām, kuras pat sapņos vai reizēm arī murgos nevarēja rādīties.

Zobārstniecība ir ļoti dinamiska, katru dienu tiek radīti jauni materiāli, tehnika, tiek mainīti un uzlaboti ārstēšanas protokoli dažādām situācijām, ir nemitīgi jāseko jaunākajai informācijai, visu laiku ir jāmācās kas jauns, jāapmeklē kursi, lekcijas, konferences, izstādes, lai spētu sekot līdzi un piedāvāt saviem pacientiem to pašu labāko.

Esmu ļoti laimīga, ka izvēlējos zobārstniecību, nespēju sevi iztēloties nevienā citā profesijā.

Sky Dream Clinic ļoti daudz strādāju ar bērniem, ko studējot pat nevarēju iedomāties, jo darbs ar bērniem likās smags un brīžiem pat neiespējams. Taču bērni padara manu ikdienu ļoti krāsainu, jo katram ir jāatrod sava pieeja, ar katru jārunā savādāk, bērni nav pieaugušie, kuri grib ārstēt savus zobus, bērniem to nevajag, un mans uzdevums ir katru dienu no jauna pārliecināt mazos rūpēties par saviem zobiņiem, radīt vēlmi atgriezties pie manis, būt viņu draugam nevis bargajam dakterim.

Dalīties